UBAP praksē jāsāk darboties un izvirzītie mērķi jāsasniedz līdz 2015. gadam visā ES teritorijā. Taču dažāda veida būtiskas nepilnības un šķēršļi plānu ieviešanā ir konstatēti jau tagad. Tas attiecas uz aktivitātēm valstu līmenī, vietējā līmenī, kā arī reālajām investīcijām.
Baltijas jūras atveseļošana prasa gan normatīvo aktu saskaņošanu, gan reālu ūdens apsaimniekošanu, gan starptautisku sadarbību starp visām Baltijas jūras reģiona valstīm. Jāsaka, ka pašreiz šeit valda nesaprašanās ūdens resursu aizsardzības prioritāro jautājumu izvirzīšanā un tieši praktisko pasākumu realizācijā. Turklāt savstarpējā nesadarbošanās vietējā līmenī pat reiz liedz piesaistīt investīcijas daudzu nozīmīgu projektu realizēšanai.
Tomēr šeit parādās arī daudz jaunu iespēju. Jaunās, ar ūdens apsaimniekošanu saistītās, ES direktīvas liek visām dalībvalstīm nodrošināt līdzsvarotu attīstību ūdens resursu apsaimniekošanā un ilgtermiņa kvalitātes nodrošināšanā.
